Ķīmisko izejvielu enciklopēdija — kādi ir ķīmisko izejvielu veidi?

1. Ķīmiskās izejvielas parasti var iedalīt divās kategorijās: organiskās ķīmiskās izejvielas un neorganiskās ķīmiskās izejvielas atbilstoši to materiālu avotiem.

(1) Organiskās ķīmiskās izejvielas

Var iedalīt alkānos un to atvasinājumi, alkēni un to atvasinājumi, alkīni un to atvasinājumi, hinoni, aldehīdi, spirti, ketoni, fenoli, ēteri, anhidrīdi, esteri, organiskās skābes, karbonskābes Sāļi, ogļhidrāti, heterocikli, nitrili, halogenētie veidi , aminoamīdi utt.

(2) Neorganiskās ķīmiskās izejvielas

Galvenās neorganisko ķīmisko produktu izejvielas ir ķīmiskie minerāli, kas satur sēru, nātriju, fosforu, kāliju, kalciju (sk. neorganisko sāļu rūpniecību) un ogles, nafta, dabasgāze, gaiss, ūdens uc Turklāt blakusprodukti un atkritumi no daudzas rūpniecības nozares ir arī izejvielas neorganiskām ķīmiskām vielām, piemēram, koksa krāsns gāzei koksa ražošanas procesā tērauda rūpniecībā. Tajā esošo amonjaku var atgūt ar sērskābi, lai iegūtu amonija sulfātu, halkopirītu un galēnu. Sēra dioksīdu, kas atrodas raktuvju un sfalerīta kausēšanas atgāzēs, var izmantot sērskābes u.c. ražošanai.

2. Atbilstoši ražošanas procesam to var iedalīt izejvielās, pamata izejvielās un starpizejvielās.

(1) Izejmateriāli

Sākuma izejvielas ir ķīmiskās ražošanas pirmajā posmā nepieciešamās izejvielas, piemēram, gaiss, ūdens, fosilais kurināmais (ti, ogles, nafta, dabasgāze utt.), jūras sāls, dažādi minerāli, lauksaimniecības produkti (piemēram, ciete). satur graudus vai savvaļas augus, celulozes koksni, bambusu, niedres, salmus utt.).

(2) Pamatizejvielas

Pamata izejvielas iegūst, apstrādājot izejvielas, piemēram, kalcija karbīdu un dažādas iepriekš uzskaitītās organiskās un neorganiskās izejvielas.

(3) Starpizejvielas

Starpproduktu izejvielas sauc arī par starpproduktiem. Tie parasti attiecas uz produktiem, kas ražoti no pamata izejvielām sarežģītā organisko ķīmisko vielu ražošanā, taču tie vēl nav produkti galīgai lietošanai un tiem nepieciešama turpmāka apstrāde. Piemēram, dažādi organiskie savienojumi, ko izmanto krāsvielu, plastmasas un farmaceitisko līdzekļu ražošanā: metanols, acetons, vinilhlorīds u.c.